Weisser Riesling

Pēdējie DNA pētījumi pierāda, ka šīs šķirnes izcelsme ir: Gouais Blanc x (meža vīnoga x Traminer). Šī gaišā šķirne bija pazīstama Reinas reģionā Vācijā jau 15.gs.. Iespējams, ka Riesling bija viena no Hercoga Jēkaba ievestajām šķirnēm ap 1600. gadu, tāpēc pirmie 1000 vīnogu stādi, kuri šeit tiek iestādīti 2008. gadā ir tieši Weisser Riesling (GM318 Klons uz SO4 sakni, kurus atsūtīja no Rebschule Steinmann, Sommerhausen Vācijā. Riesling ir aromātisks, atspirdzinošs ar augstu skābumu. Reti kombinē ar mazvērtīgākām šķirnēm. Vīnoga spēj atspoguļot augšanas vietu un augsni, jo pati ir dižciltīga, skaidra un tīra. Riesling ir viena no trim pasaules populārākajām gaišo vīnogu šķirnēm kopā ar Chardonnay un Sauvignon blanc. Vīnu reti nogatavina ozola mucās, bet pats vīns ir ilgi uzglabājams un nogatavojies pudelē var gaidīt desmitiem gadu.



Dornfelder

Dornfelder ir panākumiem bagāta vācu šķirne, kuru izveidoja Augusts Herolds 1955. gadā, krustojot Helfensteiner x Heroldrebe. Šajās šķirnēs var atrast gēnus no visām iespējamām vācu sarkanajām vīnogām. Vīnoga iegūst aizsardzību un tiek plaši kultivēta sākot ar 1979. gadu. Ogas ir tumšas tikpat kā melnas, garšīgas un veselīgas. Vīnoga veido lielus ķekarus. Nosaukums tiek dots par godu Imanuelam Augustam Ludvigam Dornfelderam, kurš ir devis lielu ieguldījumu, lai izveidotu vitis vīnogu selekcijas skolu Veisbergā. Šķirne ir izturīga pret slimībām un salīdzinoši agri nogatavojas. Dornfelder ir izcila vīnoga, to pierāda arī tas, ka to reti pievieno citiem vīniem. No tās pašas rodas ļoti labs vīns, ko ir vērts noturēt ozolkoka mucās.


Zweigelt

Austrijas visiecienītākā sarkanā vīnogu škirne, kas radīta slavenajā Klosterneuburg pētniecības institūtā 1922. gadā, kad Dr. Fritz Zweigelt krustoja Blaufrankisch x St. Laurent. Oga tumša un daudz ražīgāka kā tipiska Spatburgunder. Škirne ir tik populāra, ka sastopama Ungārijā, Slovākijā, Kanādā, Polijā un tagad arī Latvijā. Ja ir bijis labs gads, tad var uzraudzēt teicami labu sarkanvīnu, kuru būtu vērts glabāt un baudīt pēc gadiem.

Müller Thurgau

Vienkārša, bet populāra šķirne no 1882. gada krustojuma (Riesling x Sylvaner), ko veica Dr. Hermann Mueller strādājot Geisenheim Vācijā, bet tā kā pats bija no Šveices Thurgau rajona, šķirne nosaukta šādā vārdā. Doma bija paturēt Riesling kvalitāti un to apvienot ar Sylvaner ražību un agro nogatavošanos. Tāds arī ir rezultāts - agri nogatavojas, vēl agrāk kā Sylvaner, raža divreiz lielāka kā Riesling, bet nav ne Riesling aromāts, ne Riesling saistošais spirdzinošais skābums. Mūsu dārzā Mueller Thurgau būs katru gadu, jo agri nogatavojas, bet Riesling kā tīra šķirne būs tikai labos, bet retos gados, kad klimats būs labvēlīgs.


Kerner

Aromātiska baltā šķirne, kuru radīja Augusts Herolds 1929. gadā Vācijā, krustojot Trollinger (Schiava Grossa) vīnogu ar Riesling vīnogu. 1969. gadā vīnoga iegūst šķirņu aizsardzību un tiek nodota vispārējai audzēšanai, kas dod lielus panākumus, jo 1990. gadā viņa jau ieņem 3. vietu pēc plantāciju lieluma Vācijā. Nosaukums dots par godu 19.gs. dzejniekam un psihologam Justinus Kerneram, kurš rakstīja dzeju un dziesmas par vīnu. Vīnogai ir lielas un gaišas ogas, atgādina Riesling, bet tomēr var manīt īpatnēju meža lapu maigo aromātu. Vīnoga vēlu plaukst un labi iztur salnas. Sezonā ir daudz darbs jāiegulda lapu ierobežošanā, jo Kerner vīnoga audzē daudz pazares.


Bacchus

Bacchus ir balta vīnoga, kuru radījis Pēteris Morio 1933. gadā Palatinatē. Viņš krustoja (Silvaner x Riesling) vīnogu ar Muller Thurgau. Rezultātā tika iegūta labi augoša šķirne, kas salīdzinoši ātri nogatavojas, tā pat kā Muller Thurgau. Vīnogai ļoti labos gados ir reibinoša smarža, atgādina melno plūškoku. Bacchus var stādīt tur, kur Riesling nenogatavojas, kā arī viņa ir laba oga, lai pievienotu citiem vīniem, jo pašai pietrūkst vīnam raksturīgā skābuma, bet ir aromātiska. Vīnoga iegūst šķirņu aizsardzību un tiek nodota vispārējai audzēšanai 1972. gadā, ir izplatīta Vācijā un arī Anglijā, kur aukstāks klimats piedod ogai vairāk skābuma. Nosaukums ņemts no grieķu vīna dieva Dionīsa romiešu nosaukuma.


Solaris 

Vīnoga SOLARIS (oriģināli atpazīstama kā Fr.240-75)

Mātes augs: Merzling=Seyve-villard 5276 x (RieslingxPinot gris)

Tēva augs: GM6493=Zarya Severa x Muscat Ottonel

Hibrīda baltvīna šķirne, kuru izveidojis Dr. Helmut Becker Geisenheim Vācijā 1975. gadā. Eiropas Savienība šo šķirni iekļāva Vitis Vinifera šķirņu sarakstā 2001.gadā, jo pētījumi pierādīja dižciltīgu izcelsmi. Šķirne savās garšas īpašībās nav izcila, bet labi aug arī vēsākā klimatā un ir atradusi piekritējus Ziemeļeiropā. Ogas nogatavojas visātrāk no visām citām šķirnēm, labā gadā tās novācamas jau augusta beigās. Garšas un smaržas buķetē ir sajūtamas upenes.


Pinot Gris (Ruländer)

Pasaulē saukta arī par  Pinot grigio un Grauburgunder. Vitis Vinifera sugas baltā vīna vīnoga, kura iegūta klonējot Pinot noir šķirni. To atklāja 18.gs. vīnu tirgotājs Johanns Rulands un padarīja to atpazīstamu. Tieši Rulander vīnogas variācija ir daudz pilnīgāka, smaržīgāka un bagātīgāka, tai ogas variē starp pelēkzilu, baltu, brūnīgi rozā līdz pat melnai krāsai. Nosaukums Pinot varētu būt radies no tā, ka vīnogas aug priežu konusa formas puduros. Vīna krāsa arī krasi atšķiras, tā var būt no zeltaini dzeltenas līdz vara krāsai un mēdz būt arī rozā. Šai šķirnei patīk vīna dārzi ar dziļu un smagu augsni, tad tā parāda savu īpatnējo aromātu. Rulander bieži sasniedz lielāku cukura daudzumu nekā Riesling.

0
 .